Презентация на тему Viduslaiku izgudrojumi

amatnieki. Viņu atklājumu mērķis bija panākt labāku dabas spēku

izmantošanu un atvieglotu cilvēku roku darbu. Bieži tie bija jau antīkajā pasaulē izdarīto atklājumu un tehnikas uzlabojumi. Daudzi ķīniešu un citu tautu atklājumi Eiropā kļuva pazīstami tikai viduslaikos, galvenokārt ar arābu tirgotāju starpniecību.

tirgotāji. Ir zināms, ka 12. gadsimtā kompasu izmantoja, kuģojot

pa Vidusjūru. Eiropā viens no pirmajiem magnētiskā kompasa uzbūvi aprakstīja anglis Aleksandrs Nekams (1157-1217).

lēcas bija no slīpēta kalnu kristāla – berila, no

kā arī radies nosaukums „brilles”. Idejas autos nav zināms. Pirmās brilles mācēja tikai uzsēdināt uz deguna. 15.gs. tika izgudrotas brilles tuvredzīgiem cilvēkiem.

ko jau izmantoja romieši. Spīļarkla lemesis zemi tikai uzirdināja.

11. gadsimtā sāka lietot arklu, kura lemesis pilnīgi apgrieza velēnu. Jaunā arkla pielietošana ļāva palielināt zemes ražību. Kā vilcējspēku izmantoja vēršus un zirgus.

vertikālās stelles, kas acīmredzot rosināja radīt horizontālās stelles. Pie

tām audēji varēja apsēsties. Darbs kļuva ātrāks un patīkamāks

laiku un datumu. Pulksteņus novietoja baznīcas torņos un rātsnamos.

Pirmo pārnēsājamo pulksteni 1410.gadā izgatavoja Filipo Brunelleski Itālijas pilsētā Florencē.

dzirnavu darbināšanai. Tās parādījās 8.gs. Viduseiropā, vēlāk arī Skandināvijā.

11. gadsimtā Anglijā jau darbojās vairāk nekā 5600 ūdensdzirnavu. Pirmās vējdzirnavas tika uzbūvētas Ziemeļfrancijā 1180.gadā. Gan ūdensdzirnavas, gan vējdzirnavas atviegloja graudu malšanu

vidū Spāniju iepazīstināja no Ķīnas atbraukušie arābu un ebreju

tirgotāji. Papīra ražošanai kā izejvielas izmantoja kokvilnu, salmus un koksni. Ūdenī šīs izejvielas sajauca viendabīgā masā. Sākotnēji izejvielu sasmalcināšana bija roku darbs, bet jau 13.gs. Itālijā to paveica ūdensdzirnavas.
1454. gadā vācu pilsētā Maincā Johans Gūtenbergsizgudroja iespiedmašīnu.
Viņš izlēja metāla burtstabiņus  (burtus), kurus varēja izmantot atkārtoti. No tiem izveidoja vārdus un teikumus spoguļattēlā, pēc tam salikto tekstu apzieda ar tinti un ar iespiedmašīnu iespieda uz papīra loksnes. Šādā veidā grāmatas iespieda līdz 19.gadsimtam.

Gūtenberga iespiedmašīna

no čuguna vai bronzas, un iedarbība galvenokārt bija ne

tik daudz šāviena precizitātē, cik to radītajā troksni. Sākumā šāva ar akmens, vēlāk dzelzs vai svina lodēm. Lielas pārmaiņas sākās līdz ar šaujampulvera izmantošanu. To aizdedzināja ar gruzdošu sērkociņu, vēlāk ar degli.

Ķīnā) kā kara un medību ierocis. Tas bija smags,

un tā uzvilkšana prasīja spēku un laiku. Arbaleta bultas bija ar lielu caursišanas spēku.