Презентация на тему Urīnceļu infekcijas (UCI)un pacientu izglītošana

Urīnpūslis izdala aizsargājošu vielu, kas novērš baktēriju pielipšanu pie

tā sieniņām. Urīnam ir arī antibakteriālas īpašības, kas kavē baktēriju augšanu.
Tomēr daži faktori mazina šīs aizsargfunkcijas, un baktērijām rodas iespēja pielipst pie orgānu sieniņām un savairoties. Tā rodas uzrīnizvadsistēmas iekaisums.
Sievietēm mēdz būt biežāk urīnizvadsistēmas infekcijas nekā vīriešiem, tāpēc, ka sievietēm baktērijas var vieglāk sasniegt urīnpūsli.

epitēlija) iekaisumu. Ar UI apzīmē jebkuru klīnisko stāvokli ar

nozīmīgu bakteriūriju, parasti tā ir saistīta arī ar leikocitūriju (piūriju).
Izplatība
UI ir otra biežākā pēc augšējo elpceļu infekcijas.
Vidēji izplatība varētu būt 5,3% populācijas jeb 53 000 gadījumu uz 1 000 000 iedzīvotāju.
Sastop jebkurā vecumā: zīdaiņiem — biežāk meitenēm; 3—60 gadu vecumā (biežāk sievietēm anatomisku īpatnību dēļ — īss urīnizvadkanāls); pēc 60 gadu vecuma — vienādi abiem dzimumiem.

šādiem kritērijiem:
1. kritērijs – ir viens no šādiem

simptomiem, kas nav saistīti ar citu cēloni:
drudzis (>38°), neatliekama un bieža urinācija vai sāpes suprapubikālajā apvidū;
2. kritērijs – ir divi no šādiem simptomiem, kas nav saistīti ar citu cēloni:
drudzis(>38°), neatliekama un bieža urinācija vai sāpes suprapubikālajā apvidū (pozitīvs nitrātu tests),
piūrija (>10 leikocīti/mm3 vai vairāk leikocītu redzes laukā necentrifugētā urīnā, bakteriūrija, urīnam var būt asiņu piejaukums, urīns nav dzidrs, bet duļķains, tam raksturīga nepatīkama, asa smaka).

vēlme urinēt;
Dedzinoša sajūta urinējot(dizurija)
Neliela daudzuma, bieža urinēšana;
Asinis urīnā (hematurija);
Duļķains

un smakojošs urīns;
Spiediena sajūta vēdera lejas daļā;
Drudzis ar nedaudz paaugstinātu temperatūru.

coli (kas ir rezistenta pret ampicilīnu amoksiciklīnu).
Nozokomiālā infekcija: E.

coli — 40%; Proteuss!!; Klebsiella; Enterobacter; Pseudomonas gramnegatīvā flora.
No specifi izraisītājiem: Mycobacteria tuberculosis, Candida albicans, Trichomona.
No grampozitīviem — St. saprophiticus, enterokoki.
Var būt arī vīrusinfekcijas — citomegalovīruss (CMV), Hanta vīruss.

UI infekcija (cistīts, uretrīts)
Pēc dominējošiem klīniskiem simptomiem
- nekomplicēta

apakšējo UI;
- nekomplicēts pielonefrīts;
- komplicēta UI ar pielonefrītu vai bez tā;
- uretrīts; urosepse;
- asimptomātiska bakteriūrija;
- speciālas izpausmes formas vīriešiem.

(ar sāpēm, dizūriju, drudzi u. c.);
-asimptomātiska (asimptomātiska,bakteriūrija, latenta UI).

Pēc norises īpatnībām atkarībā pacienta vecuma un stāvokļa (speciālās UI pacientu grupas) -bērni; grūtnieces; veci cilvēki; pacienti ar imūnsupresiju.
Pēc prognozes un ārstēšanas taktikas- nekomplicēta, komplicēta.

Diskomforts dizūrijas/intoksikācijas dēļ.
- Nogurums, nespēks intoksikācijas dēļ.
- Zināšanu trūkums.
-

Miega traucējumi u. c.
Pacienta aprūpe
Drudža mazināšanas pasākumi.
Nodrošināt šķidruma uzņemšanu (2—3 l dienā), lai diurēze būtu vismaz 2400 ml 24 stundās.
Tas palīdz iztukšot urīnpūsli ar kontaminēto urīnu un novērš akmeņu veidošanos.
Nodrošināt uzturu, lai novērstu akmeņu veidošanos.
Ievērot sterilu urīnpūšļa katetrizācijas tehniku.

novērstu urīna uzkrāšanos.
Izglītot pacientes par pareizu starpenes slaucīšanas virzienu

(no priekšpuses uz mugurpusi).
Izglītot par tīru un pareizu urīna paņemšanu no katetra.
Izglītot pacientu par urīnceļu infekcijas izpausmēm, ieteikt regulārus ārsta apmeklējumus, anamnēzē ir bijušas urīnceļu infekcijas u. c.

mikroorganismu iekļūšanu urīnpūslī no katetra ievadīšanas vietas, apkopjot katetru;
-nodrošināt

brīvu urīna drenāžu, kontrolēt drenāžas sistēmas stāvokli;
-nodrošināt katetra nekustīgumu, kas mazinās diskomforta sajūtu, kā arī mikroorganismu iekļūšanu no katetra ievadīšanas vietas.

visbiežāk sastopamā intrahospitālā infekcija stacionētiem pacientiem, un 80% gadījumu

tā ir saistīta ar katetru lietošanu.
No visiem pacientiem, kuri gada laikā ārstējas stacionāros, 12–16% gadījumu tiek ievadīti urīnkatetri, un to indikācijas ir ļoti dažādas.
Tieši tādēļ katetru kopšana ir viena no būtiskākajām pacientu kopšanas sastāvdaļām uroloģijā.
Katetrizācija jāveic īpaši izglītotam personālam, kas spēj novērtēt katetrizācijas indikācijas.

atcerēties, ka urīna inkontinence nav indikācija ilgkatetra ievadei un

UCI profilaksei svarīgi ir sekot katetra atrašanās ilgumam urīnpūslī.
Urīnizvadsistēma ir sterila vide, kuru slēdz divi sfinkteri.
Katetrizējot pacientu, tiek izjaukts normālās uretras gļotādas mikrofl oras aizsardzības barjeras, tādējādi paaugstinot infekcijas risku.

starpenes un urīnizvadkanāla ārējās atveres neadekvātas aprūpes dēļ;
- periuretrālā

ceļā (sievietēm) – baktērijas iekļūst urīnpūslī caur uretras gļotādu;
- intraluminālā ceļā (vīriešiem) – mikroorganismi caur katetra lūmenu ascendē urīnpūslī;

un drenām urīnizvadsistēmā:
- baktērijas, kas aug inficētā urīnā,
- baktērijas,

kas aug uz katetra virsmas.

traumatizāciju, pietiekamā daudzumā vēlams lietot lubrikantu;
katram pacientam lietot

atbilstoša lieluma katetru;
lai izvairītos no balona uzpūšanās uretrā, katetrs jāievada urīnpūslī visā garumā;
katetra fiksācija mazina uretras traumatizāciju;
ņemot vērā, ka urīna savācējmaiss tiek uzskatīts par patogēnās mikrofl oras rezervuāru,aprūpes personālam jāseko, lai urīnsavācējmaiss atrastos zemāk par urīnpūsli;
ieteicams lietot 1,5–2 l šķidruma dienā (ievērojot pacienta pamatslimību);
reizi dienā nepieciešama katetra un starpenes apkopšana;
jācenšas novērst aizcietējumi.

nedarbojas, tas jānomaina;
- māsai ir jāizvērtē UCI simptomi (temperatūra

līdz 39 °C, drudzis, duļķains, smakojošs urīns);
-ja urīns kļūst pārāk koncentrēts, pacients jānodrošina ar adekvātu organisma hidratāciju;
- sekot balona tilpumam. Ja nav citu urologa norāžu, balona tilpums nedrīkst būt lielāks par 7–10 ml;
- lai atvieglotu pacienta organisma spazmas, kas saistītas ar katetra lietošanu, ieteicams lietot spazmolītiskās svecītes.

jebkuras sistēmas daļai.
Darbojoties ar drenāžas sistēmu, rokās ir

jāvelk tīri vienreizlietojami cimdi.
Saglabāt nepārtrauktu urīna plūsmu.
Nav pieļaujama urīna uzkrāšanās drenāžas caurulē, jo brīva urīna plūsma darbojas kā infekcijas aizkavētājs.

urīna izvadīšanai paredzēto vietu (noslēgvārstu).
Iztukšo somu katram pacientam

atsevišķā tam paredzētā traukā.
Ja ir notikusi kontaminācija, ja nosprostojas drenāžas caurules vai savienojuma vietas kļūst šķidrumcaurlaidīgas, – maina drenāžas somu.

piederīgos aprūpēt katetru mājās.
Mazgā rokas pirms un pēc pieskaršanās

katetram.
Mazgā ārējos dzimumorgānus katru dienu; aprūpes laikā izvairās no katetra iestiepšanas;
Izdzer 8–12 glāzes šķidruma katru dienu. Lieto vairāk šķidruma, ja urīns kļūst tumšs un koncentrēts.
Mainot urīna drenāžas somas, savienojama vietas tīra ar antiseptiskā šķīdumā samērcētu salveti, piemēram, kājas drenāžas soma uz nakti tiek nomainīta ar drenāžas somu, kas stiprināma pie gultas.
Drenāžas somu novieto zem urīnpūšļa līmeņa. Somu nedrīkst novietot uz krēsla!
Parasti urīna katetru nemaina, ja vien nav notikusi obstrukcija vai kā citādi ir mainījusies tā darbība.
Sazinās ar aprūpētāju, ja sākas drudzis vai urīns kļūst mākoņains, asiņains.

personāla apmācību;
roku higiēna (cimdu, dezinfekcijas līdzekļu lietošana);
nemainīt katetrus

bez vajadzības;
monitorēt UCI gadījumus;
aizpildīt katetru ievietošanas un aprūpes dokumentus.

laiks,
jāaizstāj pastāvīgā katetrizācija ar intermitējošu vai suprapubikālu katetrizāciju,
jāievēro

aseptika katetra ievadīšanas laikā,
katetrs jāievada pareizi un saudzīgi,
katetru nedrīkst skalot,
jāizglīto medicīnas personāls.