Презентация на тему Arodmedicīna. Darba higiēna, vides medicīna

ir:
veicināt un saglabāt visu profesiju darbiniekiem augstāko fiziskās, garīgās

un sociālās labklājības pakāpi;
novērst strādājošiem veselības traucējumus, kuri var rasties no nedrošiem un nelabvēlīgiem darba apstākļiem;
izveidot un saglabāt strādājošiem darba vidi, kas ir piemērota viņu fizioloģiskajām iespējām.

par apkārtējās vides iedarbību uz cilvēku veselību

arodslimībām
(De Morbis Artificum Diatriba – Diseases of Workers);

tajos atrodami pētījumi par tajā laikā 60 zināmiem arodiem un slimībām šajos arodos nodarbinātajiem

raktuvju darbu pirmie pamati” atspoguļoja darba drošības un darba

higiēnas jautājumus kalnrūpniecībā, akcentējot ventilācijas, darba un atpūtas u.c. nozīmi strādājošo veselībai.

zinātniskajā darbā ir:
Aroda veselības problēmas strādājošajiem ar azbestu Latvijā;
Ķīmiski-farmakoloģiskajā

rūpniecībā strādājošo monitorings un preventīvo pasākumu izstrādāšana arodslimību novēršanai;
Hronisko svina intoksikācijas gadījumu izpēte Latvijā
Pētījumi par darba un apkārtējās vides ierosinātajām arodslimībām
Pētījumi par aroda izcelsmes plaušu slimībām Latvijā (pneimokoniozēm, hronisku bronhītu u.c.)
Veselības stāvokļa novērtējums un analīze Černobiļas AES avārijas seku rezultātā jonizējošās radiācijas ietekmei pakļautajām personām;
Arodslimību izpēte celtniecības materiālu ražošanā (aroda dermatozes, pneimokoniozes, azbestozes u.c.)

ir gan pozitīva, gan negatīva nozīme.
Pozitīvā nozīme izpaužas

sekojoši:
nodrošina sociālo stāvokli un labklājību
nodrošina ienākumus
nodrošina finansiālu neatkarību
dod papildus sociālos kontaktus.

pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem katru gadu vidēji

reģistrē:
120 miljonus nelaimes gadījumus darbā
200 tūkstošus letālus nelaimes gadījumus
68 – 157 miljonus jaunu arodsaslimšanu , tai skaitā 30 –40% ir hroniskas, 10% rada invaliditāti, bet 0,5 –1% ar letālu iznākumu!

pilnīgas fiziskās, garīgās un sociālās labklājības stāvoklis (nevis tikai

slimības vai kādas citas patoloģijas trūkums)

slimības, kuru cēlonis ir darba vietas fizikālie, ergonomiskie, ķīmiskie,

bioloģiskie un psiholoģiskie faktori.

ir slimības ar daudzfaktoru etioloģiju, kuru izcelsmē nozīme ir

arī nelabvēlīgiem darba apstākļiem (piemēram, arteriālā hipertensija, balsta un kustību aparāta slimības, kuņģa un divpadsmit pirkstu zarnas čūlas slimība, hroniskas nespecifiskas plaušu slimības u.c.).

specifisks ierosinātājs
Simptomi rodas darba laikā
Slimības attīstību var aizkavēt,

ja agrīni nosaka diagnozi
Parasti ir minēta valsts likumdošanā

raksturīgi:
Ierosina vairāki faktori
Simptomi pastiprinās darba laikā
Slimības attīstību var

aizkavēt, ja veic tehniska rakstura vai cita veida aizsardzības pasākumus
Parasti nav minēta valsts likumdošanā

faktora noskaidrošana
Iedarbības laiks
Iedarbības rezultāts (saslimšana, klīniskās izpausmes, darba spēju

zudums)

UN DARBINIEKU VESELĪBAI :
DARBA LIKUMS
DARBA AIZSARDZĪBAS LIKUMS
DARBA DEVĒJS NODROŠINA:
darba

vidi un nepieciešamo aprīkojumu;
OVP (obligātās veselības pārbaudes) noteiktos darba apstākļos nodarbinātajiem
DARBINIEKA FUNKCIONĀLIE PIENĀKUMI
UZŅĒMUMA IEKŠĒJĀS KĀRTĪBAS NOTEIKUMI
DARBA DROŠĪBAS NOTEIKUMI

faktora noskaidrošana
Iedarbības laiks
Iedarbības rezultāts (saslimšana, klīniskās izpausmes, darba spēju

zudums)

procesa un darba vides faktori, kuri negatīvi iedarbojas uz

strādājošo veselību un darba spējām.
Kaitīgos arodfaktorus var klasificēt dažādi.

grupās:
kaitīgie faktori, kas saistīti ar nepareizu darba organizāciju
kaitīgie faktori,

kas saistīti ar pašu darba procesu
kaitīgie faktori, kas saistīti ar darba apstākļiem

darba režīms
pārmērīgs nervu sistēmas sasprindzinājums
ilgstošs ķermeņa piespiedu stāvoklis
pārmērīgs kustību

un balsta aparāta un dažu maņu orgānu (redzes, dzirdes) sasprindzinājums

jo darba dienas ilgums – 8 stundas – ir

fizioloģiski pamatots; tas ļauj veikt darbu, neradot pārmērīgu nogurumu darba dienas beigās. Izvēloties profesiju un darbu tajā, ir jāņem vērā cilvēka piemērotība un veselības stāvoklis.

saviem pienākumiem, kas rada lielu psihisku sasprindzinājumu: lidotājiem, lokomotīves

vadītājiem, medicīnas darbiniekiem darbs ar smagiem pacientiem, nozīmīgas, sarežģītas operācijas vai darbs pie konveijera rada lielu slodzi nervu sistēmai. Šādos apstākļos ir nepieciešamas atslodzes - atpūtas pauzes, kuru laikā ieteicams veikt fiziskus vingrinājumus, klausīties patīkamu, nomierinošu mūziku utt.

darbs mijas ar atpūtu – tik ilgu, cik nepieciešams,

lai darba spējas atjaunotos; vislabāk organizēt pārtraukumu pusdienām 3,5 - 4 stundas kopš darba sākuma.

ar piespiedu, neērtu un vienveidīgu ķermeņa stāvokli darba laikā;

ja ilgstoši jāstāv kājās, iespējama plakanās pēdas un/vai varikozu (paplašinātu) vēnu veidošanās,- to novēro ķirurgiem, operāciju māsām, frizieriem, krāvējiem. Laika gaitā slimība var progresēt, radot pēdas formas izmaiņas, sāpju parādīšanos, asinsrites traucējumus un ātru nogurdināmību.

fizisku piepūli, var radīt intraabdomenālā spiediena palielināšanos un trūču

rašanos (cirksnī vai vēdera priekšējā sienā); sievietēm šādā darbā var rasties dzemdes stāvokļa izmaiņām un pat dzemdes noslīdēšanu, maksts izkrišanu.

ķermeņa piespiedu noliekšana, var radīt dažādas patoloģiskas pārmaiņas mugurkaulā

– skolozi, kifozi.
Darbs sēdus stāvoklī (šuvējām, šoferiem, laborantiem u.c.) arī var radīt dažādas pārmaiņas: mugurkaula deformācijas, kas ir sekas nevienmērīgam muskuļu noslogojumam; ilgstošs sēdus stāvoklis veicina izmaiņas gremošanas procesos, aizcietējumus; sievietēm var rasties menstruālā cikla traucējumi sakarā ar venozo stāzi mazajā iegurnī.

un orgānu sasprindzinājums, kas var radīt koordinācijas neirožu rašanos.

Visbiežāk to novēro dažādās muskuļu grupās:
kāju koordinācijas neirozes – velosipēdistiem;
roku – vijolniekiem, pianistiem, slaucējām, mašīnrakstītājām;
lūpu un mēles krampji – pūšamo instrumentu mūziķiem un stikla pūtējiem;
hroniski laringīti, kas saistīti ar balss saišu piepūli pedagogiem, lektoriem, diktoriem un dziedātājiem.
redzes pārpūle - mikroķirurgiem, laborantiem, pulksteņmeistariem, juvelieriem, darbiniekiem, kas ilgstoši strādā pie datora u.c.; šīs pārslodzes var izraisīt tuvredzību.

procesu:
fizikālie faktori (nelabvēlīgs mikroklimats, troksnis, vibrācijas, starojums u.c.)
ķīmiskie un

fizikāli ķīmiskie faktori (ķīmiskās vielas, gāzes, tvaiki, putekļi u.c.)
bioloģiskie faktori ( mikrobi, helmintu oliņas, cilvēku izdalījumi, parazīti u.c.)

arī sezonālie meteoroloģiskie apstākļi.
Atkarībā no tehnoloģiskā procesa mikroklimata

apstākļiem, darba (ražošanas) telpas iedala – aukstās un karstās.
Darba process var ietekmēt arī gaisa mitrumu; palielināts gaisa mitrums novērojams veļas mazgātavās, krāsošanas cehos; nereti augstu gaisa mitrumu pavada intensīvs infrasarkanais starojums. Nelabvēlīgs mikroklimats ietekmē, galvenokārt, termoregulācijas procesus.

un intensitātes skaņu sakopojumi. Troksnis ietekmē organismu gan lokāli

(dzirdes pavājināšanās), gan vispārēji (galvas sāpes, bezmiegs, neirozes, sāpes sirds apvidū).
Darba procesā var rasties vibrācija, putekļi, var nonākt telpā ķīmiskas vielas (dezinfektanti, medikamenti), izdalīties rūpnieciskas indes.
Darba procesā strādājošie var saskarties ar bioloģiskiem aģentiem (baktērijām, vīrusiem, sēnītēm, parazītiem), kontaktējot ar slimiem cilvēkiem vai viņu izdalījumiem.

nepietiekams apgaismojums u.c.
darba vietas platība, gaisa kubatūra

2001.g. 23.08. noteikumiem Nr. 379 – 1.pielikums)
1) fizikālie faktori:
darba

telpas un darba vietas apkārtne – darba telpu plānojums, platība, mēbeles / iekārtas, transportēšanas un pārvietošanās maršruti, tīrība, kārtība u.c.
apgaismojums – darba vietu, eju, iekārtu u.c. objektu dienas gaismas un mākslīgā apgaismojuma apstākļi
troksnis – ventilācijas iekārtas, saldējamās iekārtas, mašīnas, darbs ar rokas instrumentiem u.c.: trokšņu līmenis, mainīgs trokšņu līmenis, impulsīvs troksnis ; iedarbības ilgums
vibrācijas – darbs ar kustīgiem, rotējošiem, vibrējošiem rokas instrumentiem, vibrējošām mašīnām u.c.: vibrācijas intensitāte; iedarbības ilgums; lokāla vai vispārēja

iekārtas ar nesabalansētu pieplūdes un nosūces gaisa plūsmu; iekārtas,

kuru darbības rezultātā rodas palielināts gaisa mitrums u.c.: temperatūra, gaisa kustības ātrums m/sek, gaisa relatīvais mitrums %, siltuma starojums kCal

starojums (jonizējošais / nejonizējošais – rentgena iekārtas, elektromagnētiskā lauka iekārtas, lāzera starojuma iekārtas, ultravioletais starojums u.c.: starojuma deva, iedarbības ilgums

citi iespējamie fizikālie faktori: - statiskā elektrība, elektriskā strāva, ultraskaņa, augsts un zems spiediens: iedarbības ilgums, biežums;

kas saistīts ar smagu priekšmetu celšanu, atkārtotu smagu objektu

celšanu, vilkšanu, stumšanu utt.: svars, darba metodes, iedarbības pārtraukšana
fiziska piepūle, kas atkārtojas – darbs, kas saistīts ar biežu vienu un to pašu darba operāciju atkārtošanos: atkārtoto darba operāciju biežums, enerģijas un precizitātes prasības un vajadzības, iedarbības pārtraukšana
darba pozas – sēdus, ejot, stāvus, tupus, guļus: pacelšana augstumā, darbs tupus, saliecoties, izliecoties vai stiepjoties, iedarbības pārtraukšana
citi fiziskie, mehāniskie faktori;

procesi
ražošanas atkritumi
(vielu vai

produktu ieelpošana, nejauša norīšana, saskare ar ādu darba procesā u.c., t.i., vielu un/vai produktu absorbēšanas iespējas caur ādu, caur elpošanas orgāniem, caur muti – cik daudz, cik bieži, iedarbības ilgums);

u.c.
[darbs, kas saistīts ar baktēriju, vīrusu, sēnīšu, parazītu u.c.

klātbūtni vai to izdalīšanos :
tieša saskare ar bioloģiskajiem aģentiem, kuru iedarbība var izraisīt infekcijas slimības, alerģiju, toksiskus efektus – cik daudz, cik bieži, iedarbības ilgums];

laika organizācija: darbs naktī, darbs maiņās, neplānots virsstundu darbs,

neregulāras maiņas, darba maiņu ilgums
monotons darbs – darba raksturs un apjoms, kas bieži atkārtojas: vai darbs ir ir monotons un/vai tas prasa pastāvīgu uzmanību
nespēja ietekmēt darba procesu – nodarbināto mazas (nepietiekamas) līdzdalības iespējas sava darba plānošanā: nodarbināto iespējas sava darba plānošanā
darbs izolācijā – ilgstošs darbs vienatnē vai izolācijā no citiem: nelaimes gadījumu un vardarbības risks, kolēģu atbalsta trūkums, informācijas trūkums
psihosociālie faktori – stress, attiecības kolektīvā, neziņa par turpmākām darba iespējām u.c.

mašīnu, darbgaldu un ierīču rotējošās un kustīgās daļas, mehanizēti

instrumenti: neaizsargātas/nenožogotas mašīnu, darbgaldu , ierīču rotējošās, kustošās, zem sprieguma esošās un cita rakstura darbīgās daļas
rokas darba rīki - ciršanas, griešanas, urbšanas u.c. apstrādes veidu rokas darba rīki un rokas mehāniskie darba rīki: darba rīku tehniskais stāvoklis, to lietošanas paņēmieni, darba rīku atbilstība izpildāmam darbam
cita tehniskā iekārta – transportēšanas iekārtas, to skaitā lifti, spiedtvertnes, krāni, katli u.c. bīstamās iekārtas: vai pastāv (izpaužas) nelaimes gadījumu risks.

un citi jonizējošā starojuma avoti;
elektromagnētiskie lauki, pastāvīgie elektriskie un

magnētiskie lauki, lāzera starojums;
ārstniecības līdzekļi (izņemot antibiotikas, fermentu preparātus, biostimulatorus);
antibiotikas;
fermentu preparāti un biostimulatori;

asins preparāti, imūnbioloģiskie preparāti;
inficēti materiāli;
smagie metāli (Hg, Pb u.c.);
dažāda

veida putekļi;
fiziskas pārslodzes;
paaugstināts redzes sasprindzinājums; piespiedu darba pozas u.c. ergonomiski faktori;
psiholoģiskais stress.