- Главная
- Разное
- Бизнес и предпринимательство
- Образование
- Развлечения
- Государство
- Спорт
- Графика
- Культурология
- Еда и кулинария
- Лингвистика
- Религиоведение
- Черчение
- Физкультура
- ИЗО
- Психология
- Социология
- Английский язык
- Астрономия
- Алгебра
- Биология
- География
- Геометрия
- Детские презентации
- Информатика
- История
- Литература
- Маркетинг
- Математика
- Медицина
- Менеджмент
- Музыка
- МХК
- Немецкий язык
- ОБЖ
- Обществознание
- Окружающий мир
- Педагогика
- Русский язык
- Технология
- Физика
- Философия
- Химия
- Шаблоны, картинки для презентаций
- Экология
- Экономика
- Юриспруденция
Что такое findslide.org?
FindSlide.org - это сайт презентаций, докладов, шаблонов в формате PowerPoint.
Обратная связь
Email: Нажмите что бы посмотреть
Презентация на тему Viduslaikiem raksturīgā pasaules redzējuma atbalsis mākslā un arhitektūrā
Содержание
- 2. I. Māksla agrajos viduslaikosBarbaru mākslaKarolingu laika māksla un arhitektūra
- 3. Par barbaru mākslas periodu Rietumeiropā tiek uzskatīts
- 4. Ornaments Barbaru tautas, iznīcinot antīko kultūru, tās vietā
- 5. Vikingu māksla Ir grūti runāt par barbaru tautu
- 6. Zvēru stils Abstraktais zvēru stils (ieviesās 6.
- 7. Kellu grāmata 8.gs. Ķeltu grāmata ,tiek saukta arī
- 8. Karolingu laika arhitektūra un mākslaKarolingu impērija
- 9. Āhenas pils kapela Kārlis Lielais piešķīra plašus
- 10. Sienas mozaīka karolingu laika baznīcā (9.gs.)Karolingu laika
- 11. Karolingu renesanses laika arhitektūraSaint Justinus' church, Frankfurt-Höchst
- 12. Karolingu laika miniatūrmāksla Klosteru skriptorijos tapa miniatūru kopijas
- 13. II. Romāņu stila arhitektūra un mākslaSakrālā arhitektūraTēlniecības un glezniecības tradīcijasPiļu arhitektūraPar romāniskā stila rašanos
- 14. Par romāniskā stila rašanos. Romāņu stils Eiropas arhitektūrā
- 15. Sakrālā arhitektūra Klinī klostera baznīca 11.gs. uzbūvētā
- 16. Romāniskais stils dievnamu arhitektūrā Romānisko baznīcu pamatā, kā
- 17. Parasti tika celtas trīs vai piecu jomu
- 18. Baznīcu austrumdaļā veidoja pusapaļas apsīdas. Romāniskais stils dievnamu arhitektūrā
- 19. Romāniskais stils dievnamu arhitektūrā Interjerā centrālo jomu no
- 20. Ansambli (11.-14.gs.) veido katedrāle, zvanu tornis un
- 21. Viena no lielākajām un nozīmīgākajām romānisma arhitektūras
- 22. Vormsas katedrāle Vācijā Vislabāk savu senatnīgo veidolu saglabājusi
- 23. Maincas katedrāle Vācijā
- 24. Sv.Trofima baznīca Arlā 12.gs. (Francija)
- 25. Bazilika Tulūzā 11.-12.gs. (Francija)
- 26. Romāniskā stila klosteris Francijā, celts12. gs.
- 27. Romāniskā stila tēlniecība Tēlniecībai bija nozīmīga loma arhitektūras
- 28. Romāniskā stila portālu rotājumi Dievnamu fasādes skulpturālajā dekorā
- 29. France_laMadadleineVezelay_tympanum Timpanonā (rotājošā daļa virs ieejas durvīm) izvietojās
- 30. Tēlu simbolika Francija bija pirmā zeme, kurā romāņu
- 31. Tēlu simbolika Laukumā virs durvju pārsedzes jeb timpanona
- 32. Tēlu simbolika Pa kreisi no Kristus varam izšķirt
- 33. Tēlu simbolika Pašā apakšā redzamas statiskas svēto figūras,
- 34. Sienu gleznojumiKristus PantokratorsLācara uzcelšana no mirušajiem Romāņu dievnamu
- 35. Sienu gleznojumi Apgleznoti bija arī kapiteļi, arkas, kolonnas
- 36. Tas vienlaikus kalpoja gan kā dzīvojamā
- 37. Pilis cēla vai nu stāvās nogāzēs, vai
- 38. Romāniskā laika pilis 11.gadsimtā nocietinājumu vaļņus aizstāja biezas
- 39. Pils plāns Gotikas laika pilis būvēja kā cietokšņus,
- 40. Pils šķērsgriezums Pils pagrabos parasti ierīkoja pieliekamos, kā
- 41. III. Gotiskā māksla un arhitektūraGotiskās tradīcijas attīstībaGotiskā katedrāleGotiskā tēlniecība
- 42. Gotiskās tradīcijas attīstība Jau 12.gs. beigas iezīmēja
- 43. Gotikas aizsākumus mēdz saistīt ar Sendenī abatijas
- 44. Gotiskā katedrāle Tā kā šis laiks saistījās ar
- 45. Gotiskā katedrāle Gotiskā arhitektūra pamatos attīstījās, izejot no
- 46. Gotiskā katedrāle Pilsētu katedrāles kļuva vieglas un dinamiskas,
- 47. Gotiskā katedrāle Viskrāšņāk rotāta tika rietumu fasāde. Tajā
- 48. Gotiskā katedrāle Baznīcu sienas vairs neveidoja tukši, plakani
- 49. Gotiskā katedrāle Sarežģītas un daudzveidīgas kļuva baznīcas velves,
- 50. Gotiskā katedrāle Celtnes tika ieplānotas tik vērienīgas, ka
- 51. Parīzes Dievmātes katedrāle Ievērojams agrīnās gotiskā arhitektūras
- 52. Šartras katedrāle FrancijāTā gandrīz pilnībā saglabājusi savu
- 53. Amjēnas katedrāle Francijā Amjēnas katedrāle ir izcils 13.gs.
- 54. Reimsas katedrāle Francijā 1211.gadā tika likti pamati
- 55. Milānas Doms ItālijāVienalga, no kurienes skatāmies uz
- 56. Gotiskā tēlniecība Pārmaiņas skāra arī gotisko tēlniecību. Salīdzinot
- 57. Gotiskā tēlniecība Gotikas skulptūras ir celtnes neatņemama sastāvdaļa,
- 58. Pārmaiņas ienāca arī saturā. Gotiskā tēlniecība vairs
- 59. Vestminsteres abatija Anglijā Abatija ir viena no svētākajām
- 60. Скачать презентацию
- 61. Похожие презентации
I. Māksla agrajos viduslaikosBarbaru mākslaKarolingu laika māksla un arhitektūra
Слайд 3 Par barbaru mākslas periodu Rietumeiropā tiek uzskatīts laikaposms
no 5.- līdz 8.gs., kad sagrautās Romas kultūru nomainīja
samērā primitīvās barbaru tautas un ciltis (ostgoti, langobardi, vestgoti, anglosakši, franki, vandāļi u.c.) Barbaru mākslas tradīcijas
Слайд 4
Ornaments
Barbaru tautas, iznīcinot antīko kultūru, tās vietā ienesa
daudz ko no savas pirmatnējas pasaules uztveres formas. Notika
it kā atgriešanās bronzas laikmetā, un vietējās tradīcijas sajaucās ar dažādu tautu mākslas pieredzi.Šajā laikā galvenā uzmanība tika veltīta ornamentam, kas iegūla viduslaiku mākslas pamatā. Pārsteidz tālaika dekoratīvi ornamentālo formu bagātība, izstrādājumu augstais tehniskais un mākslinieciskais līmenis.
Слайд 5
Vikingu māksla
Ir grūti runāt par barbaru tautu vēsturiskajām
mākslinieciskajām tradīcijām, jo tādu gandrīz nebija, pareizāk sakot –
māksla nebija attīstījusies kā patstāvīga estētiskās domas izpausmes forma, tā drīzāk bija sakususi kopā ar amatniecību un tās izstrādājumiem un izpaudās gan iejūgu dekoratīvajos apkalumos, zobenu rokturu greznojumos, piespraužu, valdnieka kroņu rotājumos, daudzajos sadzīvisko priekšmetu ornamentālajos dekoros. Tie tradicionāli veidoja sarežģītu rakstu, savdabīgu vijumu un pinumu tīklu, kas atgādināja fantastisku dzīvnieku, čūsku, putnu vai augu siluetus. Ornaments ilgi bija gandrīz vai vienīgā mākslinieciskā pašizteikšanās forma.Vikingu laivu rotājumi
Слайд 6
Zvēru stils
Abstraktais zvēru stils (ieviesās 6. gs.)
, kas īpaši iecienīts bija pie skandināvu tautām, pauda
savdabīgu pasaules uztveres un izpratnes formu. Pinumu dinamiskās un kustīgās līnijas, kurām līdzi izsekot un uztvert tās kopumā nespēja cilvēka acs, izteica pasaules daudzveidīgumu, mainīgumu un skatam neuztveramo noslēpumu, kas veda pretim nezināmam mērķim.Pārsteidz tālaika dekoratīvi ornamentālo formu bagātība, izstrādājumu augstais tehniskais un mākslinieciskais līmenis. Tika darinātas skaistas saktas, ko rotāja krāsaina stikla inkrustācijas un dārgakmeņi.
Barbari pievērsās zvēru stilam – zvēru formu izmantojumam izstrādājumu rotāšanā. Zvēru stila attīstības sākumā dzīvnieku galvas vai ķepas brīvi izvietoja pa visu priekšmeta virsmu.
Слайд 7
Kellu grāmata
8.gs.
Ķeltu grāmata ,tiek saukta arī par Kellu
grāmatu, ir bagāti ilustrēta, pašrocīgi rakstīta grāmata, kuru izveidoja
īru mūki ap 800. gadu. Tā ir krāšņi izrotāta ar miniatūrām un viduslaiku rokrakstu ornamentiem, viskrāšņākā grāmata, kas saglabājies līdz pat mūsdienām. TTe dominē tie paši lentveidīgo spirāļu vijumu motīvi, kas raksturīgi agrīnajai barbaru tautu mākslai, kad tā vēl nebija iepazinusi kristietību. Tikai sākot ar 8.-9.gs. tā pamazām ieguva viduslaikiem raksturīgo izskaidrojošo raksturu.
Слайд 8
Karolingu laika arhitektūra un māksla
Karolingu impērija 814.g.
Zināmu
pacēlumu tumšo viduslaiku mākslā un arhitektūrā iezīmēja Kārļa Lielā
(742-814) valdīšanas laiks, kas ieguva karolingu renesanses apzīmējumu, jo tieši viņš viens no pirmajiem atkal novērtēja antīkās civilizācijas vērtības, kas izpaudās kā pievēršanās likumdošanai, zinātnei, mākslai, literatūrai.Kārlis Lielais
Слайд 9
Āhenas pils kapela
Kārlis Lielais piešķīra plašus līdzekļus
savu muižu apbūvei un dievnamu celtniecībai. Katras muižas ansamblī
ietilpa pils kapela . Līdz šodienai saglabājusies Āhenas pils kapela (pabeigta 800.g.). Tā apbrīnojami līdzinājās Bizantijas centriskā plānojuma celtnēm San Vitālē un Ravennā, arī apdares ziņā daudzi elementi tika aizgūti no vēlīnās Romas laikmeta. Viena no krāšņākajām baznīcas rotām ir milzīga lustra, kuru ziedojis imperators Frīdrihs Barbarossa, kura laikā Kārlis Lielais tika kanonizēts.San Vitāles baznīca Ravennā
Āhenas pils kapela un tās plāns
Слайд 10
Sienas mozaīka karolingu laika baznīcā (9.gs.)
Karolingu laika bazilika
Kārļa
Lielā valdīšanas laikā pakāpeniski veidojās jauns kristīgo dievnama tips.
Agrīnās kristietības bazilika tika papilodināta ar traseptu (šķērsjomu) un ieguva latīņu krusta formu. Atšķirībā no romiešu plānojuma ieejas durvis ierīkoja vienā no garensienām, bet gala sienas vainagoja apsīdas un torņi. No akmens cēla tikai sienas. Līmeniskais pārsegums un torņi bija no koka.
Слайд 11
Karolingu renesanses laika arhitektūra
Saint Justinus' church, Frankfurt-Höchst (830)
Lorsch
Abbey, gateway, (c.800)
Einhard's Basilica, Steinbach (827)
kļuva par nozīmīgu tendenci
kulta ēku plānojumā visā tālākajā periodā Eiropā. Par pašu galveno jauninājumu kļuva torņi, kas pacēlās baznīcas fasādes stūros kā arī transcepta un centrālā joma krustpunktā. Līdz mūsu dienām gandrīz nekas nav saglabājies no karolingu arhitektūras, bet drupu detaļas un senie zīmējumi liecina, ka baznīcas ēkas tieši šajā periodā ieguvušas latīņu krusta formu, un šī iezīme
Слайд 12
Karolingu laika miniatūrmāksla
Klosteru skriptorijos tapa miniatūru kopijas ar
antīko filozofu attēliem, viņu vaibstus mantoja svēto tēli Evaņģēliju
un Bībeles lappusēs. Ģērbti togās ar grāmatu rokās tie novietoti antīko korintiskā stila kolonnu balstīto arku centrā. Tieši šajā periodā bija vērojama pāreja no ornamentālā zvēru stila uz sižetisko tēlotāju mākslu, kuras centrā bija cilvēks. Reizē ar pārējo mainījās arī tēlotājas mākslas idejiskā funkcija – tās nolūks bija vēstīt un pamācīt.
Слайд 13
II. Romāņu stila arhitektūra un māksla
Sakrālā arhitektūra
Tēlniecības un
glezniecības tradīcijas
Piļu arhitektūra
Par romāniskā stila rašanos
Слайд 14
Par romāniskā stila rašanos.
Romāņu stils Eiropas arhitektūrā un
mākslā izveidojās 10. - 12.gadsimtā. Stila galvenie veidotāji un
tā attīstības veicinātāji bija mūku ordeņi. Romānika izmantoja gan antīko, gan Karolingu laika tradīcijas, izveidojot stilu, kas attīstījās visā Eiropā.Termins radās 19.gadsimtā un tika attiecināts uz laiku, kad koka arhitektūru nomainīja akmens celtnes ar romiešu būvēm līdzīgām arkām un velvēm.
Romas Sv.Pētera katedrāle
No romiešiem romāniskais stils manto arku, velvi, bazilikas formu.
Karolingu laika bazilikas rekonstrukcija
Romāniskais stils manto torņus, transepta novietojumu.
Слайд 15
Sakrālā arhitektūra
Klinī klostera baznīca
11.gs. uzbūvētā Klinī klostera
baznīca Francijā bija viena no lielākajām baznīcām visā Eiropā
un kļuva par romāņu stila klasisku paraugu, kam tiecās sekot tā laika arhitektūra. Tā bija piecjomu bazilika, ko izgaismoja sešas logu rindas. Centrālā joma velve pacēlās 30 metru augstumā. Pieci smailie akmens torņi bija redzami jau pa lielu gabalu. Sagrauta 19.gs.
Слайд 16
Romāniskais stils dievnamu arhitektūrā
Romānisko baznīcu pamatā, kā to
rāda pats nosaukums, ir pārveidota Romas kultūrā tapusī bazilikas
forma. To papildināja ar baznīcas pamatmasu saaugušie torņi (itālijas baznīcām torņi parasti bija atsevišķi stāvoši), transepts, kas šķērsoja jomus, piešķirot baznīcai latīņu krusta formu. Atšķirībā no karolingu baznīcām šīm arī torņi bija būvēti no akmens, bet ārējo siluetu veidoja it kā dažādu ģeometrisku formu salikumi (taisnstūri, cilindri, konusi). Apsīdas daļā baznīcas vajadzībām tika piebūvētas dažādas papildtelpas.Romāņu dievnama shēma:
1) kapela, 2)apsīda, 3)transepts, 4)sānu joms, 5)centrālais joms.
Vormsas katedrāle Vācijā
Слайд 17 Parasti tika celtas trīs vai piecu jomu bazilikas
ar vienu vai diviem šķērsjomiem jeb transeptiem. Lai celtnes
izturētu velvju radīto sānspiedienu, tika veidotas biezas sienas ar nelieliem logiem. Viens no visgrūtāk atrisināmiem uzdevumiem bija dievnama apgaismojums un galvenā joma pārseguma izveide. Lai apgaismotu baznīcu, vidus jomu cēla augstāku par sānu jomiem, virs kuriem tad arī ierīkoja logus. Romānikai raksturīgs masīvums, simetriskums, regulāru ģeometrisko formu izmantojums,velves un torņi. Visi uzbūves elementi bija redzami celtnes ārpusē.Romāniskais stils dievnamu arhitektūrā
Слайд 19
Romāniskais stils dievnamu arhitektūrā
Interjerā centrālo jomu no sānu
jomiem nodalīja arkādes, kas balstījās uz pamatīgiem, masīviem pīlāriem,
kam bija jānotur akmens velvju pārseguma iespaidīgais svars. Griestu pārseguma veidošanai izmantoja cilindriskās, vēlāk krusta velves.
Слайд 20 Ansambli (11.-14.gs.) veido katedrāle, zvanu tornis un baptistērijs
. Visus piecus garenjomus šķērso plats šķērsjoms. No ārpuses
bazilikas ēka apšūta ar baltām kaļķakmens plātnēm. Grandiozā apjoma būvmasas rada vieglu un svētsvinīgu noskaņu. Pizas torņa nobīde no vertikālās ass jau sasniedz 4,2 m, un celtne joprojām turpina svērties. Torņa tendence svērties sāņus kļuva redzama jau celtniecības gaitā.Pizas katedrāle Itālijā
Слайд 21 Viena no lielākajām un nozīmīgākajām romānisma arhitektūras celtnēm
Vācijā. Sākta būvēt ap 1030. g. ar mērķi, izveidot
Vakarzemes lielāko baznīcu. Varenā trīsjomu bazilikas plānojumam bija liela ietekme uz 11. un 12. gadsimta romānisma arhitektūras attīstību. Doms kā valdnieku pāru atdusas vieta uzskatāms par viduslaiku impēriju simbolu.Špejera doms Vācijā
Слайд 22
Vormsas katedrāle Vācijā
Vislabāk savu senatnīgo veidolu saglabājusi Vormsas
katedrāle. Tā mūrēta no pelēcīga smilšakmens monolīti veidotās formās.
Katedrālei ir seši apaļas formas torņi ar mūrētiem konusveida augšgala noslēgumiem: Ar savām skarbajām arhitektoniskajām formām tie piešķir sakrālajai celtnei mazliet cietokšņa izskatu.
Слайд 27
Romāniskā stila tēlniecība
Tēlniecībai bija nozīmīga loma arhitektūras dekoru
izveidē. Galvenais tēlniecības veids bija kapiteļu un portālu rotāšana
ar ciļņiem. Ar ciļņiem rotāja kolonnu kapiteļus, dekorā izmantojot ģeometriskos ornamentus, augu motīvus, dzīvnieku un cilvēku figūras.
Слайд 28
Romāniskā stila portālu rotājumi
Dievnamu fasādes skulpturālajā dekorā portāla
paralēlos lokus greznoja augu un dzīvnieku attēli vai ornamenti.
Слайд 29
France_laMadadleineVezelay_tympanum
Timpanonā (rotājošā daļa virs ieejas durvīm) izvietojās Pastarās
tiesas attēlojums, sižeti no Apokalipses. Centrā parasti atradās Kristus
tēls, ap kuru grupējās pārējas figūras.Timpanons
Слайд 30
Tēlu simbolika
Francija bija pirmā zeme, kurā romāņu baznīcas
sāka rotāt ar skulptūrām, lai gan vārds "rotā" šeit
atkal ir maldinošs. Visiem priekšmetiem, kas atradās baznīcā, bija savas noteiktas funkcijas - tie tika izmantoti baznīcas mācības iedzīvināšanai tautas apziņā. Viens no perfektākajiem romānikas paraugiem ir 12. gs. beigās celtās Sv. Trofima baznīcas portāls Dienvidfrancijas pilsētā Arlā.Sv. Trofima baznīcas portāls
Слайд 31
Tēlu simbolika
Laukumā virs durvju pārsedzes jeb timpanona mēs
redzam Kristu savā godībā; viņam apkārt sagrupēti četri tēli,
kas simbolizēja evaņģēlistus. Šie simboli - lauva, eņģelis, vērsis un ērglis, kas apzīmē attiecīgi apustuļus Marku, Mateju, Lūku un Jāni, - ir ņemti no Bībeles. Vecajā Derībā mēs atrodam Ecekiēla dievišķās parādības aprakstu (Ecek. I: 4-12), kurā stāstīts par Dieva tā Kunga troni - to nesuši četri dzīviem radījumiem līdzīgi veidojumi ar lauvas, cilvēka, vērša un ērgļa galvām.Kristiešu teologi domāja, ka troņa turētāji simbolizējot četrus evaņģēlistus, un šāds sižets viņiem likās ļoti piemērots baznīcas portālam. Zem šiem četriem radījumiem mēs redzam divpadsmit sēdošu cilvēku - divpadsmit apustuļu - figūras
Слайд 32
Tēlu simbolika
Pa kreisi no Kristus varam izšķirt važās
kaltus puskailus cilvēkus - tās ir grēcinieku dvēseles, kas
tiek dzītas uz elli -, savukārt pa labi attēloti Dieva izredzētie, kas pievērsuši Kristum svētlaimīgas sejas.
Слайд 33
Tēlu simbolika
Pašā apakšā redzamas statiskas svēto figūras, katra
apzīmēta ar savu simbolu, lai atgādinātu ticīgajiem, kas ir
tie, kuri var aizlūgt par viņiem, kad viņu dvēseles stāvēs debesu soģa priekšā. Tādējādi šajās portāla skulptūrās iemiesota baznīcas mācība par laicīgās dzīves augstāko mērķi. Šādi tēli ļaužu prātos iespiedās vēl dziļāk nekā mācītāja sprediķis.
Слайд 34
Sienu gleznojumi
Kristus Pantokrators
Lācara uzcelšana no mirušajiem
Romāņu dievnamu interjera
sienas un velves bija viscaur apgleznotas ar Bībeles notikumu
un svēto dzīves ainām. Līdz mūsdienām saglabājusies tikai neliela šo darbu daļa (visvairāk Spānijā, francijā)
Слайд 35
Sienu gleznojumi
Apgleznoti bija arī kapiteļi, arkas, kolonnas klāja
ornamenti, tomēr krāsu prieks, liekas, nodzisa masīvas arhitektūras un
bargo tēlojumu ainu iedarbībā. Pastaraā tiesa, svēto mocības, krustā sistais ar moku izteiksmi sejā — viss atgādināja par grēku, par ciešanām, par atmaksu. Glezniecība bija visai tuva Bizantijas paraugiem, reizēm pat imitēja tos
Слайд 36 Tas vienlaikus kalpoja gan kā dzīvojamā māja,
gan kā cietoksnis. 11.gs. pilis vēl būvēja no koka.
Būvei izvēlējās (vai radīja) droši aizsargātu vietu. Turpat tuvumā izveidojās jauns ciemats, kurā dzīvoja būvstrādnieki.Tā kā koka konstrukcijas bija viegli aizdedzināmas, tad 12.gs. koka torni nomainīja akmens torņi un mūra siena.
Pakāpeniski attīstījās arī laicīgā arhitektūra. Francijā agrāk nekā citur izveidojās cietokšņa tipa pils ar donžonu - vienkāršu taisnstūra četrstāvu torni ar šauriem logiem jeb lūkām
Senākās pilis
Слайд 37 Pilis cēla vai nu stāvās nogāzēs, vai arī
klinšu krauju virsotnēs. Līdzenumā, kur nebija uzkalnu, no akmeņiem
un zemes veidoja mākslāgus paugurus. Pilis cēla jūras piekrastēs, uz salām un upju zemesragiem. Pilis varēja celt abpus kalnu pārejām vai galveno ceļu krustojumiem. Šādā gadījumā neviens – nedz draugs, nedz ienaidnieks - nevarēja tikt garām bez pils sardzes atļaujas.Pils novietojums
Слайд 38
Romāniskā laika pilis
11.gadsimtā nocietinājumu vaļņus aizstāja biezas akmens
sienas, bet donžoni ieguva apaļas formas. Pils teritorija tika
vēl vairāk paplašināta un nostiprināta. Donžonos vairs neierīkoja dzīvojamās telpas, bet tiem līdzās cēla mājas – pilis ar tradicionālo lielo parādes zāli, ko sedza cilindriskās, bet vēlāk – krusta velves.
Слайд 39
Pils plāns
Gotikas laika pilis būvēja kā cietokšņus, un
laba pils bija tā, kura bija viegli aizsargājama. Galveno
pils pagalmu ar priekšpili saistīja nocietināts tilts. Pilij bija stiprs centrālais tornis ar biezu iekšējo aizsargmūri, ko savukārt apjoza ārējā “vairoga” siena ar sargtorņiem.
Слайд 40
Pils šķērsgriezums
Pils pagrabos parasti ierīkoja pieliekamos, kā arī
cietuma telpas.
Pirmajā stāvā – zāle un dzīvojamās telpas. Pie
lielās zāles akmens sienām karājās grezni gobelēni, kas nedaudz aizturēja caurvēju. Kungam un viņa ģimenei bija izbūvētas īpašas istabas, kur viņi varēja mierīgi uzturēties, zāles trokšņa un kņadas netraucēti. Ap 13.gs. pilī sāka ierīkot primitīvas atejas. Džīve pilī kļuva civilizētāka.Otrajā stāvā redzam pils kapelas telpas.
Trešajā stāvā izvietotas arsenāla telpas.
Слайд 41
III. Gotiskā māksla un arhitektūra
Gotiskās tradīcijas attīstība
Gotiskā katedrāle
Gotiskā
tēlniecība
Слайд 42
Gotiskās tradīcijas attīstība
Jau 12.gs. beigas iezīmēja tendenci
ļauties brīvākām mākslas un arhitektūras formu izpausmēm. Gotika, atšķirībā
no romānikas, izgāja ārpus klosteru sienām un tās piekritēji vairs nebija vienīgi mūki, bet lielā mērā arī bruņniecība un kurtuāzās aprindas.Pie pārveides pirmie klāt ķērās francūži. Stingrās un atturīgās romāņu formas ieguva dzīvīgumu, apgarotību un prieka izteiksmi.
Gotiskā tradīcija ātri izplatījās arī citās Rietumeiropas zemēs: Anglijā, Vācijā, no tās atturējās itāļi, paliekot uzticīgi antīkā laikmeta tradīcijām.
Savu uzplaukumu gotikas māksla un arhitektūra sasniedza 13.-14.gs, bet Eiropas ziemeļu valstīs saglabājās kā vadošais stils līdz pat 16.gs.
Слайд 43 Gotikas aizsākumus mēdz saistīt ar Sendenī abatijas dievnama
pārbūvi 12.gs. beigās. Baznīca bija kļuvusi par šauru daudzajiem
apmeklētājiem, tādēļ to vajadzēja paplašināt, padarīt gaišāku. Šī problēma tika atrisināta, balstu sistēmu iznesot baznīcas ārpusē. Izveidojot karkasa struktūru, no sienām tika noņemta milzīgā slodze un tajās varēja iebūvēt lielus un plašus logus. Gotikas laikmetā celtniecība sāka balstīties uz zinātniskiem aprēķiniem.The ambulatory at the Abbey of Saint-Denis.
Gotiskā katedrāle
Слайд 44
Gotiskā katedrāle
Tā kā šis laiks saistījās ar pilsētu
uzplaukumu, gotiskā katedrāle kļuva par ikvienas pilsētas centrālo dominanti.
Baznīca bija katras draudzes, katras pilsētas lielākais lepnums. Un katras jaunas katedrāles celtniecība vietējiem iedzīvotājiem izvērsās par īpašu, vienreizēju notikumu. Jaunajai celtnei vajadzēja apliecināt Dieva spēku un varenību. Un par to kopīgi vajadzēja gādāt gan arhitektiem, gan celtniekiem, gan tēlniekiem, gleznotājiem, juvelieriem un zeltkaļiem, kam bija uzticēts dāvāt Dievam savu talantu, varbūt tādējādi gūstot viņa atzinību.Šartras katedrāle
Слайд 45
Gotiskā katedrāle
Gotiskā arhitektūra pamatos attīstījās, izejot no romānikas
stila, taču galarezultāts bija pārsteidzoši atšķirīgs. Celtni vairs neveidoja
stereometrisko apjomu summa, tā gotikā ieguva telpiski nedalāmu vienotību.Romāniskā katedrāle
Gotiskā katedrāle
Salīdzini!
Слайд 46
Gotiskā katedrāle
Pilsētu katedrāles kļuva vieglas un dinamiskas, visas
līnijas virzījās uz augšu, tas sasaucās ar kristiešu dvēseles
alkām pēc Dieva. Masīvie romāniskie balsta stabi pārtapa par viegliem un dinamiskiem saišķu pīlāriem, kas, sazarojoties velvēs, atgādināja milzu palmu pušķus. Sienām vairs nevajadzēja nest jumta smagumu, jo sānspiediena slodzi arhitekti prasmīgi pārnesta uz balsta pīlāriem un ar arkbutānu palīdzību – uz kontrforsiem celtnes ārpusē.
Слайд 47
Gotiskā katedrāle
Viskrāšņāk rotāta tika rietumu fasāde. Tajā bija
vērojama dekoratīvo elementu pārbagātība: horizontāļu un vertikāļu attiecības sadalīja
sienas plakni atsevišķos laukumos, tos pildīja nišas ar svēto tēliem, dekoratīvi apdarināti smaila noslējuma logi, ornamentālas joslas, nelieli tornīši. Virs centrālās ieejas parasti atradās liels, apaļš logs, kas atgādināja milzīgu ziedu (loga roze).
Слайд 48
Gotiskā katedrāle
Baznīcu sienas vairs neveidoja tukši, plakani laukumi.
Ribu starpas pildīja lieli vertikāli logi ar smailloka noslēgumu.
Īpaši krāšņus tos padarīja daudzkrāsainās vitrāžas, kurām saules stari lika iemirdzēties kā dārgakmeņiem.
Слайд 49
Gotiskā katedrāle
Sarežģītas un daudzveidīgas kļuva baznīcas velves, kas
veidoja gan zvaigžņu, gan vēdekļu, gan palmu zaru, gan
tīkla rakstus. Ornamentālais dekors un velves laistījās zeltā. Pretstatā romānikai gotiskās formas kļuva dinamiskas, greznas, horizontālo akcentu arī iekšpusē nomainīja vertikālais. Apaļā arka ieguva smailloka formu. Līdz ar to griesti pacēlās neticamā augstumā (atsevišķām katedrālēm vairāk kā 40 m).
Слайд 50
Gotiskā katedrāle
Celtnes tika ieplānotas tik vērienīgas, ka bieži
vien pietrūka līdzekļu lai aizsākto projektu varētu īstenot līdz
galam. Tādēļ vēl mūsdienās vairākām varam skatīt torņu nepabeigtās konstrukcijas. Par gotiskās arhitektūras slavu un spožumu vēl šodien liecina Parīzes Dievmātes katedrāle, Šartras, Amjēnas, Reimsas, Velsas, Milānas un citas katedrāles.
Слайд 51
Parīzes Dievmātes katedrāle
Ievērojams agrīnās gotiskā arhitektūras paraugs.
Tā sākta celt 1163. g., bet visumā pabeigta ap
13. gs. vidu. Pēc plāna šī katedrāle ir milzīga piecjomu bazilika . Skaidri iezīmējas jaunā uzbūves sistēma (kontrforsi un arkbutāni).
Слайд 52
Šartras katedrāle Francijā
Tā gandrīz pilnībā saglabājusi savu seno
veidolu un 12.gs. veidotās vitrāžas. Uzcelta apbrīnojami īsā laika
posmā – apmēram 30 gadu laikā, turpretī zināms, ka citas katedrāles tolaik celtas pat vairākus simtus gadu! • Katedrāle ir nesamērīgi liela mazajam ciematiņam, kurā tikusi uzcelta. Tā ir 130 m gara, 48 m plata ar 115 m augstiem torņiem. Tā ir viena no lielākajām katedrālēm visā Rietumeiropā.
Слайд 53
Amjēnas katedrāle Francijā
Amjēnas katedrāle ir izcils 13.gs. gotiskās
mākslas darbs, kas nozīmes ziņā neatpaliek no Parīzes Dievmātes
katedrāles. Ne velti UNESCO 1981.gadā ņēmusi Amjēnas katedrāli savā aizsardzībā kā pasaules kultūras pieminekli. Rietumu portāls slavens ar tā smalki izstrādāto formu un rotājumiem.
Слайд 54
Reimsas katedrāle Francijā
1211.gadā tika likti pamati tagadējai
katedrālei. Celtne bagātīgi rotāta ar 2300 dažādām skulptūrām, vairāk
- eņģeļu, tā pilnīgi attaisnojas otrs nosaukums - Eņģeļu katedrāle.
Слайд 55
Milānas Doms Itālijā
Vienalga, no kurienes skatāmies uz katedrāli,
tā vienmēr ir cildena un skaista! Vienalga, vai atrodamies
Milānā, vai septiņu jūdžu rādiusā no Milānas, katedrāle visu laiku ir redzama, un kad redzama, neviens cits objekts vairs nespēj pilnā mērā piesaistīt jūsu uzmanību." (M.Tvens) "Akmenī izdziedāta himna, marmorā sastingusi dzeja.
Слайд 56
Gotiskā tēlniecība
Pārmaiņas skāra arī gotisko tēlniecību. Salīdzinot ar
romānisko periodu, skulpturālie tēli ieguva arvien lielāku plastiku un
dzīvīgumu, individuālus sejas vaibstus un pareizākas ķermeņa proporcijas. Atbrīvotības izjūta tika panākta, izmantojot antīko paņēmienu, kas saistījās ar ķermeņa svara pārnesumu uz vienas kājas. Līdz ar to gotiskās skulptūras ieguva “S” burta izliekuma formu. Lai arī tēlniecība gotikas laikmetā joprojām atradās ciešā saistībā ar arhitektūru, arvien lielāku nozīmi ieguva apaļskulptūras. Īpašu uzplaukumu piedzīvoja Madonnas kults.
Слайд 57
Gotiskā tēlniecība
Gotikas skulptūras ir celtnes neatņemama sastāvdaļa, to
muguras saistītas ar sienu vai puskolonnu. Cilvēku figūras ir
pielīdzināmas balstiem, to galvas it kā veido šo balstu kapiteļus.
Слайд 58 Pārmaiņas ienāca arī saturā. Gotiskā tēlniecība vairs neuzskatīja
par savu vienīgo uzdevumu ilustrēt Bībeles sižetus, tēlniecībā arvien
pārliecinošāk ienāca laicīgie elementi. Pat Jēzus Kristus, kas romānikā tika atveidots kā bargs soģis, gotikā ieguva visužēlīga, līdzjūtīga un savā mīlestībā pāri plūstoša glābēja izskatu. Simboliski tika atveidoti gadalaiki, dažādas cilvēku kaislības, zinātnes un mākslas personificējumi Sava vieta atradās arī tādiem fantāzijas tēliem kā dēmoniem, himērām.Gotiskā tēlniecība
Слайд 59
Vestminsteres abatija Anglijā
Abatija ir viena no svētākajām un
