Слайд 2
Pacienta komforta nodrošinājums un pacienta drošība
Cilvēka pamatvajadzības
Pašaprūpes
līmeņi un nodrošinājums
Pacienta komforta nodrošinājuma pamatprincipi
Mikroklimata raksturojums, pacientam ērtas
un drošas vides veidošana
Darba drošības pasākumi
Слайд 3
Cilvēka pamatvajadzības
Katram cilvēkam, neatkarīgi no viņa vecuma, tautības
vai rases, ir savas pamatvajadzības, kuras viņam nepieciešamas, lai
nodrošinātu labklājību un eksistenci
Cilvēka pamatvajadzības ir apstākļi, kuri ir vai nu jāapmierina vai jāatvieglo
Māsai savā praktiskajā darbībā ir jāspēj noteikt pacienta vajadzības, saprotoši un prasmīgi jāpalīdz pacientam šīs vajadzības nodrošināt
Слайд 4
Cilvēka pamatvajadzības
Vajadzības ir:
Fiziskās vajadzības ietver cilvēka fizioloģiskos procesus,
(elpošanu, ēšanu, izvadīšanu, asisnsrites procesus, kustibas u.c.)
Sociālās vajadzības attiecas
uz cilvēka mijiedarbību ar apkārtējiem, piederības sajūtu vai vajadzību būt mīlētam
Garīgās (emocionālās) vajadzības ir saistitas ar jūtām, ar indivīda dzīves laikā iegūto pieredzi, bailēm, raizēm, prieku, laimi un vientulību
Intelektuālās vajadzības koncentrējas uz procesiem un domām, kā mācīšanos, izpratne un spēja risināt problēmas
Слайд 5
Maslovs
Ir vairāki teorētiski veidi, kuri sniedz šo vajadzību
raksturojumu, kā arī ieskatu par to apmierināšanu
Labi pazīstams ir
Ā. Maslova radītais modelis
Maslovs izveidojis vajadzību hierarhiju vai piramīdu
Piramīdas apakšējā daļā novietotas primārās vai fizioloģiskas vajadzības, bet citas ,, augstākas vajadzības’’ novietotas hierarhijas virspusē
Vispirms indivīds apmierina zemākas prasības
Слайд 6
Maslova piramīda
Vajadzības šajā modelī aprakstītas sekojoši:
1.izdzīvošanas vajadzības, kā
barība, gaiss, ūdens, temperatūra, izvadīšana, atpūta, izvairīšanās no sāpēm,
seksualitāte
2.stimulācijas vajadzības, kā darbības, pētīšana, jaunumi
3.vajadzības pēc drošības un paļāvības, kā drošība, paļāvība un aizsardzība
4.vajadzības pēc mīlestības, kā mīlestība, vēlme piederēt, tuvība un intimitāte
5.vajadzības pēc cieņas, kā novērtēšana un respektēšana no citu puses, paškritika un pašnovērtējums
6.vajadzības maksimāli izmantot savas spējas
7.izzināšanas vajadzības, kā zināšanu apguve, lietu atklāšana, pazīšana un saprašana
8.vajadzība pēc skaistuma
Слайд 7
Māszinību teorijas
Beidzamo gadu laikā daudzas māsas izveidojušas māsas
darba teorijas ar mērķi izskaidrot dažādas parādības, kas varētu
būt par paraugu māsasi tās pienākumu izpildē
Virdžīnijas Hendersones teorijā tiek uzsvērts, ka indivīdam nepieciešamība pēc fizioloģiska un emocionala līdzsvara,nepieciešamaība pēc palīdzība, lai nodrošinatu veselību un neatkarību vai arī mierīgu navi, nepieciešams spēks, zināšanas un griba, lai sasniegtu vai arī nodrošinatu veselību
Aprūpe var palīdzēt indivīdiem
Indivīdi ir vai nu veseli, vai slimi
Slimi vai veseli var kļūt neatkarīgi
Слайд 8
Māsas pamatdarbs
Palīdzēt pacientam veikt šīs funkcijas vai nodrošināt
apstakļus, lai dotu viņam iespēju:
elpot normāli
ēst un dzert pietiekoši
izvadīt
ķermenim nevajadzīgās vielas
kustēties un saglabāt ķermenim vēlamo pozu
gulēt un atpūsties
izvēlēties atbilstošu apģērbu
uzturēt ķermeņa tīrību
saglabāt ķermeņa temperatūru
Слайд 9
Māsas pamatdarbs
novērst draudus, ko var radīt apkārtējā veide,
kā arī līdzcilvēku ievainošanu
sadarboties ar citiem, paužot savas emocijas,
vajadzības, bailes vai uzskatus
rīkoties saskņā ar reliģisko ticību
darboties pie pacienta jūtu piepildījuma sasniegšanas
piedalīties vai veidot visdažādākās izklaides
apgūt, izzināt un apmierināt pacienta ziņkāri, kas ved uz normāla veselība stāvokļa atgūšanu
Слайд 10
Apstākļi, kuri ietekmē pamatvajadzības
Apstākļi, kuri vienmēr ietekmē pamatvajadzības
1.vecums
2.temperaments, emocionālais stāvoklis vai mirkļa noskaņojums:
normāls
eforisks un hiperaktīvs
noraizējies, nobaidījies,
uzbudināts, histērisks
depresīts vai hipoaktīvs
3.sociālais vai kultūras līmenis;
cilvēks ir ģimenes loceklis, saistīts ar draugiem, labs materiālais stāvoklis,vai vientuļa persona, nespēja pielalāgoties
Слайд 11
Apstākļi, kuri ietekmē pamatvajadzības
4.fiziskās un intelektuālās spējas:
normāls svars
pārāk
mazs svars
pārāk liels svars
normāla mentalitāte
pazeminātas prāta spējas
apdāvinātība
normāla redze, dzirde,
sajūtas un līdzsvarotība
noteiktu sajūtu zudums
normālas motorās spējas
motoro spēju zudums
Слайд 12
Patoloģiskie stāvokļi ( saistībā ar specifiskās salimšanām, kuras
nosaka pamatvajadzības)
šķidruma un elektrolītu līdzsvara traucējumi, kurus izraisījusi badošanās,
stipra vemšana un caureja
akūta nepieciesamība pēc skābekļa,šoks
apziņas traucējumi – nesamaņa, koma, delīrijs
stipra aukstuma un karstuma ietekme, kura ir par iemeslu anormālai kermeņa temperatūrai
akūti febrīli cēloņi
lokāls ievainojums, brūce un /vai infekcija
lipīgas saslimšanas
pirmsoperācijas stāvoklis
pēcoperācijas stāvoklis
saslimšanas rezultatā radusies vai ārsta noteikta imobilizācija
pastāvīgas, nepārejošas sāpes
Cilvēkam ir nepieciešams apmierināt visas pamatvajadzības, lai spētu dzīvot, augt un attīstīties. Ja indivīda vajadzības ir apmierinātas, tad viņam ir homeostātisks līdzsvars.
Слайд 13
Pašaprūpes līmeņi
Aprūpes līmeņa noteikšanas sistēmas darbojas gan ASV
gan Eiropas valstīs
To sauc par pacientu aprūpes līmeni. Eiropā
tiek izmantota 3 aprūpes līmeņu sistēma, kas balstīta māszinību teorijās
Populārākās ir tās, kas apraksta cilvēka pamatvajadzības un pašaprūpi.
Latvijā par pamatu ir izvēlēta Dorotejas Oremas māszinību teorija
Pašaprūpe ir viens no jēdzieniem, kurš tiek apskatīts un izskaidrots māsu zinātnes teorijās. Tas ļauj fokusēties uz cilvēka stāvokli, nevis tikai uz tā diagnozi vai slimību.
D.E.Orema apašaprūpi definē kā ,, praktisku darbību kopumu, ko indivīdi uzāk un veic paši sava labā, pēc paša iniciatīvas, uzturot un saglabājot dzīvību, veselību un labu pašsajūtu..,,
Pašaprīpe neaprobežojas tikai ar personu, kas sev nodrošina pašaprūpi, bet tā ietver aprūpi, ko citi piedāvā kādas paersonas labā,tā ir mēŗķtiecīga darbība un tā sekmē cilvēka viengabalainību, funkcionēšanas spējas un attīstību
Слайд 14
INDIVĪDA RESURSI
Ar pšaprūpi indivīds var nodrošināt savas pamatvajadzības.
Bet to var teikt tikai tad, ja indivīda iekšējie
un ārējie resursi līdzsvarā ar tām prasībam, kuras viņam tiek izvirzītas dzīves laikā gan tad, kad viņš ir vesels, gan tad kad ir slims.
Слайд 15
PAŠAPRŪPES NESPĒJA
Pašaprūpes nespēja nozīmē to, ka indivīds nav
spējīgs pats un pēc paša iniciatīvas veikt darbības, kuras
nepieciešamas dzīvības, veselības un labsajūtas uzturēšanai.
Doroteja Orema nosauc 5 palīdzēšanas metodes:
1.Izdarīšana otra vietā
2.Otra cilvēka vadīšana
3.Otra cilvēka atbalstīšana
4.Tādas vides nodrošināšana, kas veicina personisku attīstību
5.Otra cilvēka mācīšanu
D.E. Orema saka, ka aprūpe ir rīcība, kurai jākompensē vai jāpalīdz pārvarēt ierobežojumus pašaprūpē
Līdz ar to, jo mazākas ir pacienta pašaprūpes spējas, jo māsas darbs, aprūpējot viņu ir intensīvāks un otrādi
Слайд 16
PAŠAPRŪPES DEFICĪTS
UZTURA UZŅEMŠANAS PAŠAPRŪPES DEFICĪTS
Tas ir stāvoklis, kad
indivīds patstāvīgi nespēj veikt vai pabeigt ar ēšanu saistītas
aktivitātes
HIGIĒNAS NODROŠINĀŠANAS PAŠAPRŪPES DEFICĪTS
Tas ir stāvoklis , kad indivīds patstāvīgi nespēj veikt vai pabeigt ar higiēnu saistītas aktivitātes
ĢĒRBŠANĀS PAŠAPRŪPES DEFICĪTS
Tas ir stāvoklis, kad indivīds patstāvīgi nespēj veikt vai pabeigt ar ģērbšanos saistītas aktivitātes
TUALETES APMEKLĒJUMA PAŠAPRŪPES DEFICĪTS
Tas ir stāvoklis, kad indivīds patstāvīgi nespēj veikt vai pabeigt ar tualeti saistītas aktivitātes
Слайд 17
PAŠAPRŪPES TRŪKUMA RAKSTURĪGĀS PAZĪMES
Uztura uzņemšana- nespēja paņemt ēdienu
no trauka un / vai ielikt mutē
Higiēna:
-nespēja nomazgāt savu
ķermeni vai tā daļas
-nespēja tikt pie ūdens vai dabūt ūdeni
-nespēja noregulēt ūdens temperatūru vai ūdens plūsmuĢērbšanās
-Traucētas spējas uzvilkt vai novilkt nepieciešamās lietas vai drēbes
-Traucēta spēja tikt pie drēbēm vai pārvietot tās
-Traucēta spēja aizpogāt drēbes
-Traucēta spēja uzturēt fizisko tēlu apmierinošā līmenī
Tualete
-Nespēja tikt līdz tualetei
-Nespēja apsēsties uz/ vai piecelties no tualetes poda
-Nespēja novilkt/uzvilkt attiecīgās drēbes tualetes apmeklējuma laikā
-Nespēja noskalot ūdeni tualetē( piespiest pogu , noliekties)
Слайд 18
Ar pašaprūpes trūkuma saistītie faktori
Samazināts spēks un
izturība, aktivitātes nepanesība
Sāpes vai diskomforts
Uztveres vai kognitīvo funkciju traucējumi
Neiromuskulārie
traucējumi
Muskuloskeletārie traucējumi
Depresija, spēcīgas bailes
Ierobežots kustīgums, traucēta pārvietošanās spēja
Слайд 19
PAŠAPRŪPAS LĪMEŅI
D.E. Orema ir izstrādājusi 3 māsu praktiskās
darbības pamatsistēmas:
pilnīgi kompensējošu sistēmu
daļēji kompensējošu sistēmu
atbalsta – izglītojošo sistēmu
Tās
palīdz māsām noteikt pašaprūpes līmeni un izlemt cik intensīvai vajadzētu būt māsas darbībai.
Слайд 20
INTENSĪVA MĀSAS DARBĪBA JEB PILNĪGI KOMPENSĒJOŠA SISTĒMA
Pacients nespēj
veikt pašaprūpi un peņemt lēmumus
Pilnīgi kompensējošā sistēma paredz, ka
māsa kompensē pacienta nespēju veikt pašaprūpi, veicot visas tās darbības, kuras dotajā brīdī viņam ir nepieciešamas, lai izdzīvotu un atveseļotos.
Māsa arī aizsargā un atbalsta pacientu gan fiziski, gan morāli.
Слайд 21
DAĻĒJI KOMPENSĒJOŠA SISTĒMA JEB PACIENTA SPĒJA VEIKT PAŠAPRŪPI
IR IEROBEŽOTA
Daļēji kompensējošā sistēma – tās ir situācijas,
kad pacients nespēj nodrošināt visas ikdienai nepieciešamas pamatvajadzības, jo spējas ir ierobežotas vai arī nav pietiekoši daudz iemaņu vai zināšanu veikt visas darbības, lai sevi aprūpētu
Šajā situācijā māsām objektīvi jāizvērte cik lielā mērā pacientam ir pašaprūpes nespēja un ko nespēj veikt
Слайд 22
ATBALSTA IZGLĪTOJOŠĀ SISTĒMA-PACIENTS PILNĪBĀ SPĒJ VEIKT PAŠAPRŪPI
Atbalsta –
izglītojošo sistēmu jāpielieto tajos gadījumos, kad pacientam ir nepieciešama
tikai neliela palīdzība, lēmumu pieņemšana vai, ja ir jāapgūst pašasprūpes iemaņas un ir nepieciešams atbalsts.
MĀSA
Ir pagaidu samaņa nesamaņas klientam, vēlme dzīvot tam, kurš vēlas pašnāvību, kājas klientam pēc amputācijas, acis tam ,kurš tikko zaudējis redzi, pārvietošanās iespējas zīdainim, zināšanu un uzticēšanās avots jaunai mātei, valoda tam, kurš ir par vāju , lai runātu.
Hendersone(1966.g)
Слайд 23
Pacienta komforta nodrošinājuma pamatprincipi
Psiholoģiskā drošība
Fiziskā drošība
Psiholoģiskā drošība (ko
tas nozīmē)
-pacientam ir skaidra ārstniecības posmu secība, pie kāda
speciālista būs jādodas un kāpēc?
-drošību rada saprotama norēķinu kārtība;
-saruna ar ārstniecības personālu bez medicīniskās terminoloģijas un paviršas augstprātības: kā to var nesaprast?
Слайд 24
PSIHOLOĢISKĀ DROŠĪBA
Laipnība
viss sākas ar zvanu uz ārstniecības iestādi,
sasveicināšanos ar ārstniecības personālu, garderobisti;
ar uzgaidāmo telpu, kurā pietiek
krēslu visiem pacientiem;
ar ārstniecības personālu, kas ir ieskatījies spogulī;
ar ārstniecības personāla attieksmi (saskarsmes laikā nerunā pa tālruni, kārtojot privātus vai blakus darbus)
Komforts
fiziskās ērtības ( ēdiens slimnīcas nodaļā, caurvējš, kas nepūš palātā);
gan emocionālais komforts - ( ārsts vai ārstniecības personāls, pat ja viņam ir ,,zelta rokas”, rēķinās ar pacienta laiku, neveido tirgu aiz kabineta durvīm, bet ja kavē - neaizmirst atvainoties);
Слайд 25
PSIHOLOĢISKĀ DROŠĪBA
Labas pacientu apkalpošanas jautājumi allaž raisījuši
diskusijas sabiedrībā
Veselības aprūpei pietrūkst finansējuma un ir sarežģīti
runāt par labu servisu (privātā medicīna ,valsts iestādes ir atšķirība)
Topošajiem mediķiem jāmācās divas galvenās lietas:
profesionalitāti (praktiskas iemaņas) un
vienlaikus to, ka bez slimnieka izmeklēšanas un ārstēšanas, aprūpes ir kas cits ļoti svarīgs, proti, attieksme.
,,Jāiedomājas, kā Jūs rīkotos, ja slimnieks būtu Jūsu radinieks. Esi cilvēks! Jā, laba servisa un komforta formula ir tik vienkārša- esi cilvēks!”
Profesors Jūlijs Anšelevičs
Слайд 26
Psiholoģiskā drošība
A. Maslovs – personības vajadzību struktūras modelis
otrais līmenis – vajadzība pēc drošības
To saprot gan fiziskā
, gan psiholoģiskā nozīmē
Pirmkārt, tā ir instinktīva izvairīšanās no fiziskām ciešanām draudiem un briesmām, kas saistītas ar nāves bailēm
Bet psiholoģiskā ziņā tā ir vajadzība izvairīties no nepatīkamiem pārdzīvojumiem, aizrādījumiem, pārmetumiem
Cilvēki cenšas nenonākt nepatīkamās situācijās
Drošību nodrošina stabilitāte un informētība
Слайд 27
PSIHOLOĢISKĀ DROŠĪBA
Stabili un nemainīgi apstākļi cilvēkam dod drošības
sajūtu
Jebkuras straujas pārmaiņas, jaunas situācijas saistītas ar nedrošību un
ir psiholoģiski smagi panesamas
Rodas apjukums, trauksmes sajūta, pesimisms, depresija
Otrs nosacījums ir informētība.
Cilvēkiem svarīgi uzzināt informāciju par sev svarīgiem jautājumiem, jo jebkura neskaidrība, nenoteiktība rada nedrošumu un trauksmi
Tas nozīmē, ka cilvēkam labāk zināt sliktas ziņas, nekā nezināt neko
Слайд 28
INFORMĒTĪBA
1.Informācija par aktuālām pacienta problēmām
2.Informācija par izmeklējumiem
3.Informācija par
medikamentozo terapiju
4.Informācija par diētu
5.Informācija par operāciju (manipulāciju)
6.Informācija par izrakstīšanos
no klīnikas
7.Informācija par tālāko aprūpi
Слайд 29
INFORMĀCIJA PAR PROBLĒMĀM
Informācija par problēmām
saprotami izskaidrot slimības iemeslus,
simptomus un ārstēšanu
sniegt pamatinformāciju par cilvēka fizioloģiju un anatomiju,
kas saistīta ar pacienta veselības problēmu
akcentēt gaidāmās izmaiņas pēc ārstēšanas, paskaidrot, kā tās ietekmēs slimības simptomus un ārstēšanu-mācīt pacientam būt līdzatbildīgam savas veselības uzturēšanā
Pārliecināties, ka pacients zina, kādas pazīmes un simptomi liecina par slimības recidīvu jeb paasinājumu
Iedrošināt pacientu ziņot par pazīmēm un simptomiem veselības aprūpētājiem, iemācīt identificēt slimības progresēšanu
Informēt par iespējām saņemt finansiālu un vai /psiholoģisku atbalstu, kā arī sociālā darbinieka palīdzību
Слайд 30
INFORMĀCIJA PAR IZMEKLĒJUMIEM
Precīzi izstāstīt pacientam , kas notiks
pirms izmeklējuma, tā laikā un pēc tā ,lai sekmētu
sadarbību un iegūtu precīzus rezultātus
Izstāstīt pacientam , kādā telpā tiks izdarīti izmeklējumi un kāds aprīkojums tiks lietots
Izskaidrot izmeklējuma mērķi
Izskaidrot, kā un cik ilgi notiks izmeklējums, un informēt pacientu par viņa atbildību izmeklējuma laikā
Mācot pacientu, pastāstīt par sajūtām, kas var rasties izmeklējuma laikā, ko viņš redzēs, dzirdēs, jutīs, saodīs un , iespējams, pat izgaršos, tas mazinās satraukumu
Pastāstīt pacientam par iespējamām reakcijām, kuras viņš var piedzīvot izmeklējuma laikā vai pēc tā.
Слайд 31
INFORMĀCIJA PAR MEDIKAMENTOZO TERAPIJU
Nosaukt pacientam viņam parakstītā medikamenta
starptautisko un firmas nosaukumu , pastāstīt par lietošanas mērķiem
un gaidāmo rezultātu
Izskaidrot, kāpēc medikaments parakstīts un par tā lietošanas vēlamo efektu .Rūpīgi aprakstīt devas, formu, lietošanas termiņu un blaknes. Ieteikt rūpīgi izlasīt glabāšanas instrukciju, ja tajā ir speciāla informācija
Tā kā pacients nereti pārprot uzrakstu uz etiķetes, izskaidrojiet galveno vienkāršiem vārdiem, jo daudzi medikamenti ražoti dažādās devās, pārliecinieties, vai pacients ir sapratis, kāda medikamenta deva viņam ir jālieto
Izstāstiet, kā rīkoties, ja pacients ir aizmirsis lietot medikamentu. Izstāstiet pacientam, kā lietot dažādas zāļu formas
Brīdiniet pacientu, ka medikamenti jāglabā oriģinālā iepakojumā ar skaidri salasāmu etiķeti. Stāstiet par medikamenta glabāšanas noteikumiem ( glabāšana vēsā, sausā vietā, sargājot no saules vai ledusskapī, sargājot no bērniem)
Pārliecinieties, ka pacients zina medikamenta derīguma termiņu.
Слайд 32
INFORMĀCIJA PAR DIĒTU
Ja pacientam ir ieteikta speciāla diēta,
izskaidrojiet viņam tās īpatnības
Novērtējiet pacienta ēšanas paradumus, diētu, ēdienus,
kam viņš dod priekšroku, kā arī vecumu, kultūras līmeni, sociālekonomiskos un citus faktorus, kas varētu ietekmēt uztura izvēli
Informējiet pacientu par diētu, tās ievērošanas ilgumu, atļautajām, neatļautajām uzturvielā, ēdienreižu plānu, pieejamiem informācijas avotiem par diētu
Izstāstiet pacientam, ko viņš drīkst un ko nedrīkst ēst, kā arī kāda ir viņa veselības problēma un diētas saistība
Nodrošiniet ar ēdienreižu plānu pacientu un viņa ģimeni
Слайд 33
INFORMĀCIJA PAR OPERĀCIJU
Informējiet pacientu par pirms operatīvo un
pēc operatīvo periodu, ietverot iespējamos izmeklējumus, izskaidrot sāpju kontroli,
diskutējot, kā izvairīties no komplikācijām un mazināt uztraukumu
Pārliecinieties, ka pacients zina, kad ierasties uz atkārtotu pārbaudi, kādas komplikācijas, par kurām nekavējoties jāziņo veselības aprūpētājiem
Nodrošiniet pacientu ar informāciju par diētām, fiziskajām aktivitātēm un atbildiet uz pacienta jautājumiem
Pārliecinieties, ka pacients spēj veikt speciālas procedūras, ka viņš zina ko darīt, lai atgūtu spēkus.
Pārliecinieties, ka pacients zina, kā pareizi jālieto medikamenti